2026.gada februārī organizācija Transparency International publicēja jaunāko Korupcijas uztveres indeksu (Corruption Perceptions Index – CPI), kas ir viens no visplašāk izmantotajiem starptautiskajiem rādītājiem publiskā sektora korupcijas risku novērtēšanai. Indekss aptver vairāk nekā 180 valstis un teritorijas, piešķirot punktus skalā no 0 līdz 100, kur augstāks rezultāts nozīmē zemāku uztverto korupcijas līmeni.
Šis rādītājs ir īpaši nozīmīgs finanšu iestādēm, nebanku sektoram, grāmatvežiem, juridiskajiem pakalpojumu sniedzējiem un citiem NILLTPFN likuma subjektiem, jo korupcijas līmenis tieši korelē ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, politiski nozīmīgu personu (PNP) risku un publiskā iepirkuma integritātes riskiem.
CPI 2025 rezultāti liecina, ka korupcija joprojām ir sistēmiska problēma visos reģionos, un progresu demonstrē tikai neliela daļa valstu. Pasaules vidējais rādītājs ir samazinājies līdz 42 punktiem, un vairāk nekā divas trešdaļas valstu joprojām atrodas zem 50 punktu robežas. Tas norāda uz strukturālu stagnāciju un nepietiekamu politisko gribu īstenot reformas.
Analīzē īpaši izcelts, ka vājāki demokrātiskie institūti, ierobežota pilsoniskā sabiedrība un nepietiekama uzraudzība veicina korupcijas risku un mazina pārredzamību. Tajā pašā laikā pat valstis ar augstiem rādītājiem var kalpot kā starptautisko finanšu plūsmu mezgli, kas netieši veicina korupciju citās jurisdikcijās, tostarp caur nelikumīgu līdzekļu pārvietošanu un sarežģītām īpašumtiesību struktūrām.
No NILLTPFN perspektīvas tas nozīmē, ka jurisdikcijas ar relatīvi labiem rādītājiem nevar automātiski uzskatīt par zema riska valstīm — nepieciešama individuāla risku novērtēšana un klientu padziļinātā izpēte (EDD), īpaši attiecībā uz PNP un publiskā sektora līgumiem.
Eiropas valstis joprojām dominē indeksa augšdaļā, tomēr pēdējos gados reģionā novērojama stagnācija vai pat rezultātu pasliktināšanās. Tas attiecas arī uz vairākām tradicionāli spēcīgām demokrātijām.
Baltijas valstis kopumā saglabā salīdzinoši labu pozīciju, tomēr starp tām joprojām pastāv būtiskas atšķirības. Igaunija saglabā ievērojami augstāku rezultātu, kamēr Latvija un Lietuva atrodas vidējā grupā, un eksperti norāda uz nepilnībām lobēšanas regulējumā, politisko finanšu pārredzamībā un trauksmes cēlēju aizsardzībā.
Šie faktori ir tieši saistīti ar finanšu noziegumu risku, jo nepietiekama politiskā integritāte un caurspīdīguma trūkums bieži veicina korupcijas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas ekosistēmu.
Saskaņā ar publiskotajiem datiem Latvija 2025. gada CPI ieguva 60 punktus, kas ir par vienu punktu vairāk nekā 2024. gadā, kad rezultāts bija 59 punkti.
Reitingā Latvija pakāpās no 38. vietas uz 37. vietu, tomēr ilgtermiņā progress ir ierobežots — pēdējo gadu laikā rezultāti būtiski nemainās un kopš 2021. gada saglabājas līdzīgā līmenī.
Salīdzinājumam:
Eksperti norāda, ka Latvijā pēdējās desmitgades laikā rezultāts svārstās aptuveni 55–60 punktu diapazonā. Tāpat Latvija joprojām nedaudz atpaliek no Eiropas Savienības vidējā rādītāja, kas ir ap 64 punktiem, kas norāda uz strukturāli augstāku korupcijas risku salīdzinājumā ar daļu citu ES dalībvalstu.
Korupcijas uztveres indekss nav tiešs finanšu noziegumu riska indikators, taču praksē tas tiek izmantots kā būtisks faktors:
Jurisdikcijas ar stagnējošu vai vidēju CPI rezultātu bieži tiek klasificētas kā vidēja riska valstis, kur nepieciešama padziļināta klientu izpēte, īpaši:
Transparency International analīze norāda, ka nepietiekama politisko finanšu pārredzamība un lobēšanas regulējums ir būtiski korupcijas riska faktori Baltijas reģionā.
Tas nozīmē, ka darījumi, kas saistīti ar infrastruktūras projektiem, būvniecību, enerģētiku vai pašvaldību pasūtījumiem, prasa īpašu uzmanību no atbilstības funkcijas.
Pat valstis ar relatīvi labu CPI rādītāju var kalpot kā tranzīta jurisdikcijas finanšu plūsmām, kas saistītas ar korupcijas līdzekļiem citās valstīs.
Tas īpaši attiecas uz pārrobežu darījumiem, kur riska novērtējumā jāņem vērā ne tikai klienta jurisdikcija, bet arī darījuma ekonomiskais pamatojums un labuma guvēju struktūra.
Nacionālajos plānos Latvijai ir izvirzīti ambiciozāki mērķi, tomēr līdz šim tie nav sasniegti, un eksperti norāda uz nepieciešamību pēc sistemātiskām reformām, nevis atsevišķām iniciatīvām.
No institucionālās perspektīvas kritiskie faktori, kas var ietekmēt nākamo gadu rezultātus, ir:
Šie paši faktori tieši ietekmē arī finanšu noziegumu risku līmeni un starptautisko investoru uzticību.
CPI 2025 rezultāti apliecina, ka globālā cīņa pret korupciju stagnē, un arī Eiropā progress ir ierobežots. Latvija saglabā vidēju pozīciju ar nelielu uzlabojumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču ilgtermiņā dinamika ir minimāla.
NILLTPFN likuma subjektiem tas nozīmē, ka korupcijas risks Latvijā un reģionā joprojām ir būtisks faktors klientu un darījumu risku novērtēšanā. Praktiskā līmenī tas prasa konsekventu risku balstītu pieeju, padziļinātu izpēti un pastāvīgu uzraudzību, īpaši attiecībā uz publisko sektoru, PEP un pārrobežu finanšu plūsmām.
Detalizētākā informācija par Latvijas korupcijas uztveres indeksu ir pieejama biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” mājaslapā: Starptautiskā pretkorupcijas organizācija Transparency International Korupcijas uztveres indekss 2025 Latvijas rezultāta analīze
Avots: Transparency International, Corruption Perceptions Index 2025
Nepieciešams atbalsts klientu padziļinātās izpētes veikšanā un darījumu uzraudzībā? Raksti mums uz [email protected]
aml.plus komanda
English 
Latvian 
Russian 
Greek