Nesenais gadījums Latvijā sniedz būtisku signālu atbilstības, NILLTPFN, sankciju un reputācijas riska vadības profesionāļiem: ES sankcijas pret Krieviju arvien vairāk aptver pakalpojumus, profesionālās zināšanas un vadības funkcijas, ne tikai preču apriti.

8.decembrī Valsts drošības dienests (VDD) paziņoja, ka ir lūdzis Prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret Latvijas pilsoni par aizliegto konsultāciju sniegšanu Krievijas uzņēmumiem.

Saskaņā ar VDD, persona bija noslēgusi vairākus darba līgumus ar Krievijā reģistrētiem uzņēmumiem un pildīja ģenerāldirektora / direktora pienākumus, sniedzot padomus uzņēmējdarbības, korporatīvās vadības un nodokļu jautājumos — jomās, kuras ES sankcijas (Regula 833/2014) skaidri aizliedz.

Galvenie secinājumi atbilstības jomai

1. ES sankcijas ierobežo pakalpojumus — ne tikai preces.

Regula 833/2014 aizliedz ES personām sniegt vadības konsultācijas, biznesa konsultācijas, IT konsultācijas, revīzijas, grāmatvedības, nodokļu konsultācijas un virkni citu līdzīgu pakalpojumu Krievijas uzņēmumiem.

2. Darba attiecības nerada izņēmumus.

Arī darbinieki, konsultanti un uzņēmuma vadītāji nedrīkst sniegt sankciju ierobežotos pakalpojumus Krievijas uzņēmumiem.

3. Individuālā kriminālatbildība ir reāla.

Šis process Latvijā ir sākts pēc Krimināllikuma normām par ES sankciju pārkāpšanu — skaidrs signāls, ka atbildība var tikt vērsta pret fiziskām personām, ne tikai uzņēmumiem.

4. ES dalībvalstis kļūst arvien aktīvākas.

Tiesībsargājošās iestādes, tostarp VDD, arvien biežāk izmeklē pakalpojumu sektora pārkāpumus, ne tikai eksporta kontroles pārkāpumus.

5. Vadības un pārvaldības funkcijas ir īpaši augsta riska joma.

Direktora, valdes locekļa vai stratēģiskā konsultanta loma Krievijas uzņēmumā gandrīz vienmēr būs pakļauta sankciju aizliegumiem.

Plašāka tendence: sankciju fokuss pāriet uz profesionālajām zināšanām

Šis gadījums apliecina, ka sankciju risks attiecas ne tikai uz tirdzniecību, bet arī uz konsultācijām, profesionālajiem pakalpojumiem, attālinātām darba attiecībām un korporatīvo pārvaldību.

Starp uzņēmumiem tas nozīmē nepieciešamību pēc:

• efektīvas sankciju pārbaudes pakalpojumu līgumiem, komandējumiem un nodarbinātībai;
• skaidriem iekšējiem noteikumiem par aizliegto sadarbību ar Krievijas klientiem un saistītajiem uzņēmumiem;
• darbinieku blakusdarbību uzraudzības, lai novērstu nejaušu sankciju pārkāpumu un ar to saistītos riskus.

Ir skaidrs, ka ES sankciju politika ietekmē ne tikai preču apriti, bet arvien vairāk arī profesionālo zināšanu un ekspertīzes apriti.

Avots: https://vdd.gov.lv/aktualitates/jaunumi/vdd-rosina-kriminalvajasanu-pret-latvijas-pilsoni-par-darbu-vairaku-krievijas-uznemumu-laba

Ievēro sankcijas ar aml.plus komandu

Mūsdienu starptautiskajā uzņēmējdarbībā sankciju ievērošana un efektīva atbilstības vadības sistēma (compliance management system) ir būtiska prasība. Uzņēmumiem, kas darbojas globālos tirgos, regulāri jāveic riska novērtējums, jāizmanto sankciju pārbaudes (sanctions screening) un jāstiprina iekšējās kontroles sistēma, lai mazinātu juridiskos un reputācijas riskus.

1. Darījumi ar paaugstināta sankciju riska valstīm

Ja uzņēmums sadarbojas ar valstīm, kas neievēro ES sankcijas vai pakalpojumu ierobežojumus (piemēram, Apvienotiem Arābu Emirātiem, Turciju, Ķīnu), obligāti jāveic sankciju pārbaudes (sanctions checks). Finanšu izlūkošanas dienesta vadlīnijas nosaka, ka gadījumos, kad darījums ietver sankcijām pakļautas preces vai pakalpojumus, nepieciešama padziļināta atbilstības un risku vadība.

2. Augsta prioritātes preces vai dubultas lietojamības tehnoloģijas

Ja darījums attiecas uz augstas prioritātes precēm vai tehnoloģijām, kas potenciāli var tikt izmantotas militāriem mērķiem, jāveic dokumentēts riska novērtējums. Šajā gadījumā būtiska ir arī naudas atmazgāšanas novēršanas normatīvu ievērošana un atbilstošas iekšējās kontroles sistēmas ieviešana.

3. Pakalpojumu vai programmatūras piegāde

Ja pakalpojumi (piemēram, loģistika, IT, programmatūra) var būt tieši vai netieši sankcijām pakļauti, tie nedrīkst nonākt galamērķī Krievijā vai Baltkrievijā. Šādā gadījumā nepieciešams veikt darījuma partneru padziļinātu pārbaudi, izmantojot atbilstības programmatūras risinājumus un atkārtotas kontroles mehānismus.

4. Negatīva reputācija vai mediju pieminējumi

Ja darījuma partneris vai tā īpašnieki tiek pieminēti negatīvos mediju avotos, tas norāda uz reputācijas risku. Šādā gadījumā uzņēmumam jāpiemēro reputācijas vadības pasākumi (reputation management), jāveic negatīvās informācijas pārbaude (adverse media screening), un jāanalizē publiski pieejamā informācija (mediju analīze – media analysis).

5. Darbība augsta riska nozarēs

Uzņēmumi, kas darbojas enerģētikā, ieroču ražošanā vai finanšu starpniecībā, tiek uzskatītas paaugstināta riska jomām. Šādos gadījumos uzņēmumiem ieteicams piesaistīt ārējos atbilstības pakalpojumus (compliance services) un atbilstības speciālistu (compliance experts) atbalsts.

6. Lielas vērtības vai sarežģītas transakcijas

Darījumi, kas pārsniedz noteiktu vērtību vai ir strukturēti ar vairākiem starpniekiem un “čaulas” kompānijām, rada papildu risku. Šādos gadījumos būtiski stiprināt iekšējās kontroles procesus un iesaistīt profesionālus atbilstības ekspertus (compliance professionals).

Kā veikt padziļināto pārbaudi?

Efektīva padziļinātās pārbaudes sistēma palīdz uzņēmumam samazināt sankciju, reputācijas un finanšu riskus. Lai nodrošinātu caurspīdīgumu un atbilstību normatīvajām prasībām, būtiski izveidot atbilstības pārvaldības sistēmu (compliance management system) un dokumentēt visus pārbaudes posmus.

1. Riska novērtējums

• Identificēt iesaistītos darījuma partnerus, gala lietotāju, transporta maršrutu, preces tipu un gala lietotāja apliecinājumus.

• Izstrādāt iekšējās kontroles mehānismus (internal control mechanisms), kas nosaka, kā tiks novērtēti sankciju un reputācijas riski.

2. Datu un dokumentu vākšana

• Iegūt reģistrācijas dokumentus, muitas deklarācijas, maršruta dokumentus, eksporta deklarācijas un gala lietotāja apliecinājumus.

• Pārbaudes procesā izmantot inteliģentus programmatūras risinājumus (intelligent software solutions), kas automatizē datu salīdzināšanu un sankciju pārbaudes.

3. Publiskās informācijas salīdzināšana

• Pārbaudīt preces klasifikāciju un atbilstību sankciju regulām (piemēram, ES Regula 833/2014, 765/2006 u.c.).

• Veikt sankciju pārbaudi (sanctions screening) izmantojot oficiālos sarakstus (ES, ANO, OFAC).

• Pārskatīt publiskos avotus un mediju saturu, izmantojot mediju analīzes (media analysis) pieeju, lai identificētu iespējamos reputācijas riskus.

4. Gala lietotāja pārbaude

• Pieprasīt gala lietotāja apliecinājumus, pārbaudīt to autentiskumu un salīdzināt ar publiski pieejamiem avotiem.

• Izmantot reputācijas vadības un negatīvo mediju analīzes rīkus (reputation management and adverse media analysis), lai noteiktu iespējamās saistības ar sankcijām.

5. Atkārtotas pārbaudes

• Ilgtermiņa sadarbības gadījumā, padziļinātas pārbaudes jāatkārto regulāri, lai pārliecinātos, ka riska līmenis nav mainījies.

• Ieviest pastāvīgus uzraudzības mehānismus (ongoing monitoring), kas ļauj savlaicīgi konstatēt izmaiņas partneru struktūrā vai jurisdikcijās.

6. Iekšējās kontroles sistēmas izveide

• Norīkot atbildīgo personu par sankciju risku pārvaldību un noteikt “sarkanās līnijas”, kas definē nepieļaujamās situācijas.

• Pielāgot iekšējo kontroles sistēmu (IKS) uzņēmuma lielumam, darījumu apjomam un pieejamiem resursiem.

• Nodrošināt procedūru dokumentēšanu un atbilstības specialistu iesaisti.

7. Sadarbība ar finanšu iestādēm

• Kredītiestādēm jāpārliecinās par IKS efektivitāti un dokumentu savlaicīgu iesniegšanu.

• Efektīva sadarbība ar atbilstības speciālistiem (compliance experts) palīdz uzlabot risku pārvaldību un uzņēmuma reputāciju.

2025. gada 23. oktobrī Eiropas Savienība publicēja 19. sankciju paketi Oficiālajā Vēstnesī (Official Journal of the European Union).

Tā ietver vairākus tiesību aktus:

• Padomes Lēmumu (ĀPZP) 2025/2032 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām;

• Padomes Regulu (ES) 2025/2033, kas groza Regulu (ES) Nr. 833/2014;

• kā arī atjauninātus lēmumus un regulas, kas attiecas uz Baltkrieviju.

Jauns kritērijs sankcijām — “k”

19. sankciju paketes ietvaros ieviests papildu kritērijs “k” personu un uzņēmumu iekļaušanai bloķējošo sankciju sarakstos.

Tas attiecas uz atbalstu vai darbībām, kas veicina deportāciju, piespiedu pārvietošanu vai piespiedu asimilāciju, tostarp informācijas un psiholoģisko ietekmi vai militarizētu Ukrainas nepilngadīgo izglītošanu.

Sektorālās sankcijas un papildu ierobežojumi

1. Definīciju paplašināšana. Regulas 833 grozījumos ieviesti jauni termini: “crypto-assets”, “payment services” un “services directly related to tourism activities”.
2. Eksporta kontrole. IV pielikumā iekļauti vēl 45 jauni juridiskie subjekti.
3. Eksporta aizliegumi. XXIII pielikums (3k pants) papildināts ar aizliegumiem eksportēt uz Krieviju tādas preces kā rozes, rododendri, azālijas, rotaļlietas ar motoru, trīsriteņi, skrejriteņi, lelles, leļļu ratiņi un galda mīklas.
4. SDG aizliegums. No 2026. gada 25. aprīļa aizliegts slēgt jaunus līgumus par Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes iegādi; no 2027. gada 1. janvāra spēkā stājas pilnīgs importa un piegāžu aizliegums.
5. Jūras pārvadājumi. XLII pielikumā iekļauti 117 “ēnu flotes” kuģi, un noteikts pārapdrošināšanas aizliegums šiem kuģiem.
6. Speciālās ekonomiskās zonas. Jauns 5ah pants aizliedz jebkādas attiecības ar šādu zonu rezidentiem – piemēram, Skolkovo, Alabuga un Technopolis Moscow.
7. Finanšu ierobežojumi. ES uzņēmumiem un to meitasuzņēmumiem aizliegts sadarboties ar Krievijas maksājumu sistēmām “Mir” un “SBP”.
8. Diplomātiskās kustības kontrole. Diplomātiskajam un konsulārajam personālam noteikts pienākums paziņot par pārvietošanos Šengenas zonā vismaz 24 stundas iepriekš.

Aizliegums tūrisma nozarē

Padome grozījusi Regulas 833 5n pantu, ieviešot aizliegumu sniegt Krievijā pakalpojumus, kas tieši saistīti ar tūrisma darbībām.

Šādi pakalpojumi ietver:

• tūrisma aģentūru un operatoru pakalpojumus, tostarp pasažieru pārvadājumus;

• tūrisma informācijas, konsultāciju un ceļojumu plānošanas pakalpojumus;

• ekskursiju, izmitināšanas, biļešu un bagāžas pārvadājumu organizēšanu;

• tūrisma gidu pakalpojumus;

• reklāmas pakalpojumus, kas saistīti ar tūrisma darbībām.

Regulas preambulā norādīts, ka aizlieguma mērķis ir samazināt Krievijas ienākumus no šīs nozares un atturēt no nesvarīgiem ceļojumiem un atpūtas aktivitātēm, īpaši situācijā, kad ES pilsoņi Krievijā pakļauti paaugstinātam patvaļīgu aizturēšanu un arestu riskam.

Sīkāka informācija par visiem 19. sankciju paketes pasākumiem pieejama Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Avots: https://eur-lex.europa.eu/oj/daily-view/L-series/default.html?&ojDate=23102025

aml.plus tagad piedāvā lielisku iespēju veidot individuālas klientu izpētes anketas. Lietotāji var izvēlēties anketās iekļaut tieši tos jautājumus un laukus, kas ir nepieciešami, pielāgot vai izslēgt veselas sadaļas, kā arī noteikt savus riska svarus atbilstoši uzņēmuma darbības specifikai un Iekšējās kontroles sistēmas (IKS) prasībām.

Šī funkcionalitāte ir būtiska uz risku balstītas pieejas (risk-based approach) īstenošanai. Katra uzņēmuma riska profils ir atšķirīgs, un vienots, standartizēts risinājums ne vienmēr nodrošina precizitāti un efektivitāti. Pielāgojot anketas, iespējams koncentrēties uz tieši tiem riska faktoriem, kas ir būtiski konkrētajam uzņēmumam un tā darbības specifikai. Tā tiek panākts labāks līdzsvars starp atbilstības prasībām un praktisku lietojamību ikdienas darbā.

Pieredze un katra klienta biznesa īpatnības ir nozīmīgi faktori AML (latv. NILLTPFN) un KYC ( Zini savu klientu) procesā. Pateicoties jaunajai iespējai, šīs nianses var tikt ērti atspoguļotas mūsdienīgā un lietotājiem draudzīgā formātā. Tas nozīmē, ka gan atbilstības speciālisti, gan uzņēmuma vadība, gan ārējie auditoru vai regulatoru pārstāvji var strādāt ar sistēmu daudz saprotamāk un efektīvāk.

Pakalpojuma cena

Individuālās anketas izvstrāde maksā 300 EUR ar PVN.

Izvēloties aml.plus gada abonementu Enhanced (360 EUR gadā ar PVN) šī funkcionalitāte ir bez maksas.

Ja uzņēmumam nav izstrādāta Iekšējās kontroles sistēma, aml.plus piedāvā tās izstrādi par 970 EUR ar PVN un šajā cenā ir iekļauts arī Enhanced gada abonements un individuāli izstrādātās anketas.

aml.plus palīdz uzņēmumiem ne tikai izpildīt normatīvo aktu prasības, bet arī efektīvi organizēt darbu, ņemot vērā riskus, pieredzi un specifiskās biznesa vajadzības.

aml.plus vienmēr jūsu pusē!

Jautājumu gadījumā lūdzu sazināties ar mums rakstot uz [email protected]

aml.plus komanda

2025.gada jūnijā Finanšu darījumu darba grupa (FATF) publicēja ziņojumu ar nosaukumu “Sarežģītas proliferācijas finansēšanas un sankciju apiešanas shēmas”. Šajā dokumentā aplūkoti sarežģītie mehānismi, kurus izmanto personas vai struktūras, kas saistītas ar masu iznīcināšanas ieroču programmām, lai apietu starptautiskās sankcijas.

FATF analīze balstās uz dalībvalstu iesniegtajiem apiešanas gadījumu aprakstiem un apraksta kopīgās pazīmes, vājās vietas un brīdinājuma signālus.

Galvenie secinājumi:

• Fiktīvie un čaulas uzņēmumi: Izmanto sarežģītas īpašumtiesību struktūras vairākās jurisdikcijās, lai slēptu patiesos labuma guvējus.
• Tirdzniecībā balstīta naudas atmazgāšana (Trade Based Money Laundering): Viltoti rēķini un sarežģīti piegādes maršruti tiek izmantoti, lai slepeni pārvietotu preces un līdzekļus.
• Kriptoaktīvi: digitālā valūta tiek izmantota anonimitātei, īpaši valstīs ar vāju uzraudzību.
• Trešo valstu izmantošana: sankcijām pakļautas valstis izmanto jurisdikcijas, kas nav atbilstoši regulētas vai neievēro prasības, kā starpniekus.
• Profesionālie starpnieki: juristi, grāmatveži un konsultanti dažkārt neapzināti vai apzināti tiek iesaistīti tādu struktūru izveidē un uzturēšanā, kas nepieciešamas sankciju apiešanai.

Ieteikumi

FATF aicina valstis:

• Uzlabot patieso labuma guvēju caurskatāmību.
• Stiprināt kontroles tirdzniecības finansēšanas jomā.
• Nodrošināt stingru kriptoaktīvu sektora regulēšanu.

Finanšu iestādēm jāpiemēro riska balstīta pieeja un jābūt modrām pret brīdinājuma signāliem.

Avots (angļu valodā): https://www.fatf-gafi.org/content/dam/fatf-gafi/reports/Complex-PF-Sanctions-Evasions-Schemes.pdf.coredownload.inline.pdf

aml.plus komanda

2025.gada 19. jūlijā ES publicēja savu 18. sankciju paketi pret Krieviju, ieviešot līdz šim stingrākos pasākumus, kas skar naftas tirdzniecību, banku sektoru, trešo valstu partnerus un Baltkrievijas atbalstu.

Jaunākie pasākumi:

1. Elastīgāks naftas cenu griestu mehānisms

ES pazemināja cenu griestus Krievijas naftai līdz 47,6 USD par barelu un ieviesa jaunu mehānismu, kas ļauj patstāvīgi mainīt šo cenu. Lielbritānija ir sekojusi šim piemēram, bet ASV un Kanāda vēl nav pielāgojušas savas normas.

2. “Ēnu flote”

Vēl 105 tankkuģi iekļauti sankcijās – tagad kopā 444 kuģi ir aizliegti ES ūdeņos.

3. Aizliegums rafinētai naftai

Rafinēti produkti, kuru izcelsme ir Krievijas nafta, tagad ir aizliegti, arī caur trešajām valstīm (izņemot sabiedrotos).

4. Banku sektora ierobežojumi

22 jauni Krievijas banku subjekti tika:
• Izslēgti no SWIFT
• Aizliegti jebkādi darījumi ES jurisdikcijā

Trešo valstu bankas, kas izmanto Krievijas SPFS sistēmu, var tikt sankcionētas.

5. Jauni mehānismi

• Sekundārās sankcijas: Ārzemju uzņēmumi, kas darbojas Krievijas enerģētikas nozarē, var tikt sodīti.

• Izņēmuma atcelšana: Beidzas Čehijas atbrīvojums no cauruļvadu naftas importa.

• Kazahstānas ogles: Atļauts importēt caur Krievijas ostām, bet tikai īpašos gadījumos.

6. Baltkrievijas sadaļa

Astoņi Baltkrievijas militāri industriālie uzņēmumi sankcionēti. Tie ražo optiku, koordināšu sistēmas un dronus, kas palīdz Krievijas karaspēkam.

Oficiālie dokumenti

Regulas publicētas ES Oficiālajā Vēstnesī (19.07.2025):

• Regula (ES) 833/2014 – enerģijas un banku ierobežojumi
• Regula (ES) 269/2014 – individuālās sankcijas
• Padomes Lēmums – politiskie noteikumi

Kāpēc tas ir svarīgi?

Šī pakete parāda, ka ES pielāgojas un spēcina sankciju politiku. Naftas cenas pārskatīšana, “ēnu flotes” kuģu bloķēšana un trešo valstu banku mērķēšana ir stingrs signāls par nulles toleranci pret apiešanu.

Pēdējā laikā sankciju režīmi kļūst arvien sarežģītāki un mainīgāki, radot nopietnus riskus uzņēmējiem, kuri darbojas starptautiskā vidē. Lai palīdzētu uzņēmumiem labāk pārvaldīt šos riskus, Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir publicējis vadlīnijas “Sankciju risku pārvaldīšana darījumos ar paaugstināta riska valstīm”.

Šīs vadlīnijas palīdz uzņēmumiem izstrādāt un ieviest iekšējās kontroles sistēmu (IKS), lai nodrošinātu atbilstību sankciju regulējumam. Viens no būtiskākajiem jaunievedumiem šajās vadlīnijās ir “sarkano līniju” jēdziens – skaidrs un stingrs ierobežojumu kopums, kas nosaka, kurus darījumus, klientus vai darbības uzņēmums pilnībā nepieļauj.

Kas ir “sarkanās līnijas”?

“Sarkanās līnijas” ir skaidri definēti nosacījumi, kas palīdz uzņēmumam pilnībā izslēgt darbību ar noteiktām jurisdikcijām, partneriem, darījumu veidiem vai precēm/pakalpojumiem, kuri saistīti ar nepieņemamu sankciju risku. Tās ir kā robežšķirtnes – ja darījums šķērso šīs robežas, tas nekavējoties tiek atteikts, pat ja citādi šķistu komerciāli izdevīgs.

Kā definēt “sarkanās līnijas”?

Lai uzņēmums varētu efektīvi identificēt un ievērot šīs robežas, nepieciešams:

1. Izvērtēt paša uzņēmuma darbības jomu un klientu loku,
2. Noteikt riska apetīti – cik lielu sankciju risku uzņēmums ir gatavs uzņemties (vai neuzņemties vispār),
3. Izstrādāt skaidrus, dokumentētus kritērijus, piemēram:
   • Valstis vai teritorijas, ar kurām netiek veidoti darījumi,
   • Preču vai pakalpojumu kategorijas, kurās pastāv augsts dubultā pielietojuma vai sankcionētu vienību risks,
   • Sadarbības atteikums ar juridiskām vai fiziskām personām, kuras nav iespējams pilnībā identificēt vai kurām ir neskaidrs īpašnieku struktūras caurspīdīgums.

Piemēri no prakses

• Uzņēmums, kas darbojas loģistikas jomā, nosaka “sarkano līniju”, ka tas nekad neveiks kravu pārvadājumus uz vai caur Ziemeļkoreju, Sīriju vai Irānu.
• Finanšu iestāde ievieš noteikumu, ka nekad neatvērs kontus klientiem, kuriem nav iespējams noteikt patiesos labuma guvējus.
• Eksporta uzņēmums atsakās no darījumiem ar partnervalstīm, kuras ir ES vai ASV sankciju sarakstos neatkarīgi no konkrētā produkta veida.

Kāpēc tas ir svarīgi?

“Sarkanās līnijas” nav tikai formāls dokuments – tās ir instruments, kas palīdz aizsargāt uzņēmumu no:

• Iespējamām tiesiskām sekām (sodiem, kriminālatbildības),
• Reputācijas zaudējuma,
• Banku atteikumiem sadarboties vai sniegt pakalpojumus,
• Finanšu zaudējumiem sankciju pārkāpuma rezultātā.

Nepieciešama palīdzība ar IKS?

amp.plus komanda ir gatava palīdzēt jums izstrādāt vai uzlabot jūsu iekšējās kontroles sistēmu, tai skaitā definēt atbilstošas “sarkanās līnijas” atbilstoši jūsu uzņēmuma darbības specifikai. Mēs strādājam, balstoties uz FID vadlīnijām, starptautisko labāko praksi un jūsu konkrētajām vajadzībām.

Sazinieties ar mums, lai nodrošinātu, ka jūsu uzņēmums ir soli priekšā riskiem!

aml.plus komanda
[email protected]

Šobrīd ir spēkā 17. sankciju pakete pret Krieviju, kas stājās spēkā 2025. gada 20. maijā un kalpo kā pamats plānotajai 18. paketei.

1. Tā būtiski pastiprināja sankcijas pret Krievijas “ēnas floti”, iekļaujot sarakstā papildus 189 tankkuģus, kopā ierobežojot 342 kuģiem piekļuvi ES ostām un saistīto pakalpojumu sniegšanai.

2. Tika aizliegta tirdzniecība ar īpaši sensitīvām divejāda pielietojuma precēm – ķīmiskajiem prekursoriem (piemēram, nātrija un kālija hlorātiem, alumīnija un bora pulveriem) un ar augstas precizitātes darba galdu rezerves daļām CNC.

3. Ievērojami tika paplašināts fizisko un juridisko personu saraksts – sankcionēti vismaz 75 jauni subjekti un kopumā vairāk nekā 2 400 ierobežojumu saņēmēju.

4. Sankcijas attiecas arī uz vairāk nekā 45 Krievijas un ārvalstu uzņēmumiem, kas nodrošina militāro nozares iekārtu, loģistikas un tehnisko komponentu piegādi.

5. Paplašināts arī aizliegto preču klāsts, tostarp iekļaujot naftas produktus, dzelzi, tēraudu, zelta juvelierizstrādājumus, luksusa preces, jūrniecības un aviācijas komponentus.

6. Kā izņēmums, tika pagarināta Sakhalin-2 projekta jēlnaftas piegādes atļauja Japānai līdz 2026. gada 28. jūnijam, lai nodrošinātu enerģētisko drošību.

7. Kopumā 17. paketes mērķis ir vēl vairāk ierobežot Krievijas piekļuvi kaujas tehnoloģijām un līdz ar to samazināt ieņēmumus no enerģijas eksporta.

2025. gada 10. jūnijā Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena kopā ar ES Augsto pārstāvi Kaju Kallasu paziņoja par plāniem ieviest 18. sankciju paketi pret Krieviju. Šis ir ES nākamais solis, reaģējot uz Krievijas turpināto agresiju pret Ukrainu un noraidīto piedāvājumu par beznosacījumu pamieru.

Plānotie pasākumi ietver:

– Enerģētikas sektors:

Darījumu aizliegums ar “Nord Stream” cauruļvadiem, naftas cenas griestu samazināšana līdz 45 dolāriem par barelu un aizliegums importēt produktus, kas izgatavoti no Krievijas jēlnaftas.

– Finanšu sektors:

Paplašināts darījumu aizliegums vēl 22 Krievijas bankām un finanšu iestādēm trešajās valstīs, kas palīdz apiet esošās sankcijas.

– Eksporta ierobežojumi:

Vairāk nekā 2,5 miljardu eiro vērtas preces, tostarp augsto tehnoloģiju preces un to izejvielas, var tikt iekļautas aizliegto preču sarakstā.

– Sankciju apiešanas ierobežošanas mehānismi:

Sankcijas pret 22 uzņēmumiem, kas sniedz tiešu vai netiešu atbalstu Krievijas militārajam sektoram.

Avots:

aml.plus komanda

[email protected]

Tā kā starptautiskās sankcijas kļūst par būtisku instrumentu globālajos centienos nodrošināt tiesiskumu un ierobežot nelikumīgu finanšu apriti, jo īpaši uzņēmumi, kas darbojas pārrobežu ietvaros, arvien biežāk saskaras ar atbilstības riskiem. Nesen publicētajā KLEPTOTRACE ziņojumā, kas tapis ar Eiropas Komisijas atbalstu, tiek sniegta informācija par to, kā sankcijas tiek apietas un kādus pasākumus uzņēmēji var veikt, lai izvairītos no netīšas šo pārkāpumu veicināšanas.

Sankciju apiešana ir sarežģīta un strauji mainīga

Sankciju mērķis, jo īpaši Eiropas Savienības (ES) pieņemto, ir pārtraukt nelikumīgas darbības, saukt pārkāpējus pie atbildības un izdarīt spiedienu uz režīmiem, lai tie mainītu to rīcību. Tomēr šo sankciju efektivitāti pastāvīgi apdraud sarežģītas shēmas, kuru mērķis ir izvairīties no atklāšanas.

Saskaņā ar KLEPTOTRACE pētījumu, kurā analizēti 97 sankciju apiešanas gadījumi, tiek norādīts, ka pārkāpumi notiek strauji, bieži vien dažu nedēļu laikā pēc jaunu sankciju ieviešanas. Patiesībā viena trešdaļa no visiem analizētajiem pārkāpumiem sākās 2022. gadā, tūlīt pēc tam, kad tika ieviestas jaunās ES sankcijas, kas saistītas ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Sektorālās un mērķētās sankcijas: Kā atšķiras pārkāpumi?

Lielākā daļa pārkāpumu (vairāk nekā 80 %) attiecas uz sektorālajām sankcijām – plašiem ierobežojumiem, kas vērsti pret veselām nozarēm, piemēram, finanšu, enerģētikas un tehnoloģiju jomu. Šie ierobežojumi ir īpaši pakļauti sankciju apiešanas riskam, jo ir sarežģīti uzraudzīt liela apjoma komerciālās plūsmas.

Savukārt mērķētās sankcijas, kas vērstas pret konkrētām personām vai struktūrām, veido mazāku, bet joprojām nozīmīgu pārkāpumu daļu. Tās bieži ir saistītas ar apzinātiem centieniem slēpt īpašumtiesību struktūru, izmantojot čaulas uzņēmumus, nominālos akcionārus un ārzonas struktūras. Atbilstības neievērošana – kad uzņēmumi neapzināti pārkāpj sankcijas nepietiekamas padziļinātās izpētes dēl – veido tikai nelielu daļu gadījumu, bet tomēr var radīt juridisku un reputācijas kaitējumu.

Augsta riska jurisdikcijas un starpnieki

Ziņojumā ir identificēti konkrēti ģeogrāfiski "karstie punkti", kuros sankciju apiešana ir īpaši izteikta. Mērķēto sankciju gadījumos bieži ir iesaistītas jurisdikcijas ārpus ES, piemēram, Šveice, Turcija, Džersija, Monako un Menas sala. ES iekšienē īpaši izceļas Kipra.

Attiecībā uz sektorālajām sankcijām Āzijas un Klusā okeāna reģions (īpaši Honkonga, Ķīna, Kirgizstāna un Kazahstāna) un Tuvo Austrumu reģions (īpaši Apvienotie Arābu Emirāti). Turklāt Turcija un Baltkrievija regulāri parādās kā pārsūtīšanas vai finanšu centri.

Vēl viens būtisks faktors ir korporatīvo struktūru, jo īpaši čaulas kompāniju un starpnieku, piemēram, brokeru un juridisko konsultantu, loma. Šie dalībnieki izmanto savas zināšanas par regulējuma nepilnībām, lai slēptu preču un līdzekļu izcelsmi un galamērķi, bieži izmantojot tradicionālos banku pārskaitījumus un ārzonas kontus. Kriptovalūtas ir izmantotas nelielā daļā gadījumu, taču to loma pieaug.

Kas uzņēmējiem jādara

Uzņēmējiem un uzņēmumu vadītājiem risks ir acīmredzams: pat netīša iesaistīšanās sankciju apiešanā var novest pie juridiskām sekām, iesaldētiem aktīviem, sodiem un reputācijas kaitējuma. Lūk, kā līdz minimumam samazināt savu risku:

1. Pazīsti savus darījuma partnerus. Veiciet padziļinātu uzticamības pārbaudi attiecībā uz darījumu partneriem, jo īpaši, ja darījumi notiek ar augsta riska jurisdikcijām vai nozarēm.
2. Rūpīgi pārbaudiet īpašumtiesību struktūras. Izpētiet faktisko īpašnieku struktūras, lai pārliecinātos, ka neveicat darījumus ar sankcijām pakļautām struktūrām, kas slēpjas aiz fiktīviem uzņēmumiem.
3. Iekšējās kontroles ieviešana. Ieviest atbilstības sistēmas, kas ietver darījumu uzraudzību, "sarkano karogu" indikatorus un eskalācijas procedūras.
4. Sekojiet līdzi jaunumiem. Sankciju saraksti un izpildes prakse ātri mainās. Uzturiet aktuālo informāciju, izmantojot ES, ASV un G7 oficiālos paziņojumus.
5. Izmantojiet tehnoloģijas gudri. Izmantojiet analītikas un datu platformas, lai atklātu neatbilstības un izsekotu sarežģītas īpašumtiesību struktūras.

Raugoties nākotnē

ES pastiprina tiesībaizsardzības pasākumus, tostarp kriminalizējot sankciju pārkāpumus un pielāgojot normatīvo bāzi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML) standartiem. Tas ietver jaunu regulu ieviešanu, kas stāsies spēkā no 2025. gada vidus un paredz uzņēmumu kriminālatbildību par pārkāpumiem – pat tad, ja tie izdarīti nolaidības dēļ.

Tā kā normatīvā vide kļūst arvien stingrāka, uzņēmumiem sankciju ievērošana jāuztver nevis kā birokrātiska formalitāte, bet gan kā riska pārvaldības pamatfunkcija. Proaktīvi novēršot ievainojamību ļaus uzņēmējiem izvairīties no kļūdām un apliecināt savu apņemšanos īstenot likumīgu un atbildīgu uzņēmējdarbību.

Informācijas avots

aml.plus komanda

Eiropas Komisija ir izveidojusi ES Sankciju palīgu - bezmaksas pakalpojumu, kas paredzēts, lai palīdzētu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) ievērot vairāk nekā 40 ES sankciju režīmus visā pasaulē. Palīgs piedāvā personalizētu atbalstu, tostarp informāciju par sankcijām, valsts specifiskas vadlīnijas un apmācību pasākumus, kuru mērķis ir samazināt atbilstības riskus un ar to saistītās izmaksas MVU.

Izpratne un identificēšana par “red flags” jeb “sarkanajiem karodziņiem”—indikatoriem, kas norāda uz potenciāliem sankciju riskiem—ir būtiska MVU, lai nodrošinātu atbilstību. Galvenie sarkanie karodziņi ietver:

• Sarežģītas īpašumtiesību struktūras: Sadarbība ar juridiskām personām, kurām ir sarežģītas korporatīvās vai trasta struktūras bez skaidra biznesa pamatojuma, var liecināt par mēģinājumiem apiet sankcijas. 

• Neparastas maksājumu metodes: Darījumi, kas ietver lielus skaidras naudas maksājumus vai neatbilstīgus finanšu aranžējumus, var norādīt uz centieniem apiet sankcijas.

• Nesaskaņotas biznesa darbības: Ja klienta darbības vai darījumu pieprasījumi neatbilst viņu zināmajam biznesa profilam, tas rada atbilstības bažas. 

• Augsta riska jurisdikcijas: Sadarbība ar pusēm, kas atrodas valstīs, uz kurām attiecas ES ierobežojošie pasākumi, vai blakus esošās valstīs, prasa pastiprinātu pienācīgu pārbaudi. 

Atpazīstot šos sarkanos karodziņus, izmantojot tādus resursus kā ES Sankciju palīgs un veicot pārbaudes dokumentēšanu aml.plus platformā, mazie un vidējie uzņēmumi var labāk orientēties sankciju atbilstības sarežģītībā, mazinot riskus un nodrošinot atbilstību ES noteikumiem.

ES Sankciju palīgs

aml.plus komanda