Mūsdienās gandrīz ikviens uzņēmums Latvijā, kas sniedz profesionālos pakalpojumus un uz kuru attiecas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums (NILLTPFN likums), zina, ka NILLTPFN un sankciju iekšējās kontroles sistēmas izveide un uzturēšana ir obligāta uzņēmuma darbības sastāvdaļa. Tomēr praksē šo prasību izpilde bieži vien prasa ievērojamus resursus, specializētas zināšanas un pastāvīgu uzmanību normatīvo aktu izmaiņām. Tieši tāpēc arvien vairāk uzņēmēju izvēlas uzticēt AML funkcijas pieredzējušiem ārpakalpojumu sniedzējiem.

Kāpēc AML prasību izpilde bieži kļūst par izaicinājumu?

Klienta izpētes apjoms nav vienāds visiem klientiem. Tas ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, kuri veido potenciālus riskus.

Tieši šeit uzņēmumi visbiežāk saskaras ar praktiskām grūtībām:

• sarežģīti un ne vienmēr skaidri definēti klienta riska novērtējuma kritēriji;
• grūtības noteikt, vai nepieciešama vienkāršotā vai padziļinātā klienta izpēte;
• nepietiekami cilvēkresursi vai darbinieku kapacitāte;
• ierobežota piekļuve profesionālām datubāzēm un analītikas rīkiem;
• pieredzes trūkums informācijas izvērtēšanā un risku identificēšanā.

Papildus tam AML regulējums nepārtraukti attīstās – tiek pieņemti jauni normatīvie akti, mainās sankciju saraksti un uzraugošo iestāžu prasības. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem jābūt gataviem regulāri atjaunināt savas procedūras un iekšējo dokumentāciju.

Vai AML funkcijas drīkst nodot ārpakalpojumā?

Jā. NILLTPFN likums to pieļauj.

Tas nozīmē, ka uzņēmums var uzticēt daļu vai pat visu AML procesu ārējiem speciālistiem – sākot no sankciju pārbaudēm un klientu izpētes līdz pat iekšējās kontroles sistēmas izstrādei un uzturēšanai.

Svarīgākais nosacījums – izvēlēties kompetentu un pieredzējušu partneri, kurš pārzina normatīvās prasības un spēj nodrošināt, ka veiktā klientu izpēte pilnībā atbilst uzņēmuma iekšējās kontroles sistēmai.

Tas ir īpaši būtiski, jo saskaņā ar uzraugošo iestāžu publiski pieejamo informāciju visbiežākie iemesli soda sankcijām uzņēmumiem ir:

• nepilnīga vai neatbilstoša iekšējās kontroles sistēma;
• nepareizi definēta risku novērtēšanas kārtība;
• nepietiekami dokumentēta klientu izpēte.

Kādas ir AML ārpakalpojuma priekšrocības?

Uzticot AML funkcijas profesionāļiem, uzņēmumi iegūst vairākas būtiskas priekšrocības:

1. Resursu optimizācija

Nav nepieciešams veidot lielu iekšējo AML komandu vai iegādāties dārgas datubāzes.

2. Pieredze un kompetence

AML speciālisti ikdienā strādā ar dažādiem gadījumiem un pārzina aktuālo regulējumu.

3. Elastība un ātrums

Pieredzējuši eksperti spēj ātri izstrādāt vai pielāgot iekšējās kontroles sistēmu tieši jūsu uzņēmuma vajadzībām.

4. Mazāks regulatīvais risks

Pareizi strukturēti AML procesi palīdz izvairīties no sankcijām un reputācijas riskiem.

aml.plus – partneris, kuram var uzticēties

aml.plus komandā strādā speciālisti ar daudzu gadu pieredzi AML un sankciju atbilstības jomā.

Mēs palīdzam uzņēmumiem:

• izstrādāt un ieviest iekšējās kontroles sistēmas;
• veikt klientu izpēti un risku novērtēšanu;
• orientēties sarežģītajā un nepārtraukti mainīgajā regulējumā;
• sakārtot AML procesus efektīvi un praktiski.

Mūsu mērķis ir padarīt AML prasību ievērošanu uzņēmumiem saprotamu, strukturētu un pārvaldāmu.

Laiks – vērtīgākais resurss

Uzņēmējiem svarīgākais ir koncentrēties uz sava biznesa attīstību. AML prasību izpilde nedrīkst kļūt par šķērsli uzņēmuma izaugsmei.

Uzticot šo jomu profesionāļiem, jūs ietaupāt laiku, samazināt riskus un iegūstat pārliecību, ka uzņēmuma procesi atbilst visām normatīvajām prasībām.

Ja vēlaties sakārtot savu AML sistēmu vai vienkārši saprast, ar ko sākt – aml.plus eksperti ir gatavi palīdzēt.

 Interesē mūsu pakalpojumi? Sazinies ar mums: [email protected]

aml.plus komanda

2024. gadā Eiropas Savienība pieņēma jaunu NILLTPFN normatīvo pakotni, kuras centrā ir Regula (ES) 2024/1624 (AMLR). Šī regula ievieš vienotu un tieši piemērojamu regulējumu visās dalībvalstīs, būtiski paplašinot atbildīgo subjektu loku. Tomēr Latvijā ir svarīgi nošķirt – kuras no šīm kategorijām jau šobrīd ir iekļautas nacionālajā NILLTPFN likumā un kuras būs patiesi jaunas.

Latvijā jau šobrīd par NILLTPFN subjektiem tiek uzskatītas finanšu iestādes, bankas, virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzēji, notāri, advokāti, grāmatveži un citi profesionālie pakalpojumu sniedzēji. Tādēļ kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji nav jauna kategorija Latvijas tirgū. Tomēr Eiropas regulējums ievieš būtiskus precizējumus un paplašinājumus citos sektoros

Futbola klubi un futbola aģenti – būtiska jaunā kategorija

No 2029. gada 10. jūlija profesionālie futbola klubi un futbola aģenti kļūs par NILLTPFN subjektiem visā Eiropas Savienībā. Šobrīd Latvijā šī nozare netiek uzskatīta par NILLTPFN regulējuma subjektu. Tas nozīmē, ka tuvāko gadu laikā futbola klubiem un aģentiem būs jāizveido pilnvērtīga iekšējās kontroles sistēma, jāveic risku novērtējums, jāievieš klientu izpētes procedūras un jānodrošina ziņošana par aizdomīgiem darījumiem.

Augstas vērtības preču tirgotāji – jauni sliekšņi

AMLR nosaka konkrētus darījumu sliekšņus, pēc kuriem tirgotāji kļūst par NILLTPFN subjektiem: dārgmetāli un rotaslietas no 10 000 EUR, transportlīdzekļi no 250 000 EUR, lidaparāti un kuģi no 7 500 000 EUR. Šāda detalizēta un centralizēta pieeja šobrīd Latvijā netiek piemērota tādā pašā apjomā.

Salīdzinājums: Latvija šodien un AMLR nākotnē

Šīs izmaiņas nozīmē, ka uzņēmumiem, kuri līdz šim nav saskārušies ar NILLTPFN regulējumu, būs jāuzsāk sagatavošanās darbs savlaicīgi. Iekšējās kontroles sistēmas izstrāde, dokumentācija, darbinieku apmācība un digitālie pārbaudes risinājumi prasa laiku.

aml.plus (https://aml.pluspalīdz organizācijām izstrādāt iekšējās kontroles sistēmas, sagatavot risku novērtējumus un ieviest digitālu platformu klientu izpētei, sankciju un negatīvās informācijas (adverse media) pārbaudēm.

aml.plus komanda[email protected]

2026.gada februārī organizācija Transparency International publicēja jaunāko Korupcijas uztveres indeksu (Corruption Perceptions Index – CPI), kas ir viens no visplašāk izmantotajiem starptautiskajiem rādītājiem publiskā sektora korupcijas risku novērtēšanai. Indekss aptver vairāk nekā 180 valstis un teritorijas, piešķirot punktus skalā no 0 līdz 100, kur augstāks rezultāts nozīmē zemāku uztverto korupcijas līmeni.

Šis rādītājs ir īpaši nozīmīgs finanšu iestādēm, nebanku sektoram, grāmatvežiem, juridiskajiem pakalpojumu sniedzējiem un citiem NILLTPFN likuma subjektiem, jo korupcijas līmenis tieši korelē ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, politiski nozīmīgu personu (PNP) risku un publiskā iepirkuma integritātes riskiem.

Globālās tendences: stagnācija un institucionālo risku pieaugums

CPI 2025 rezultāti liecina, ka korupcija joprojām ir sistēmiska problēma visos reģionos, un progresu demonstrē tikai neliela daļa valstu. Pasaules vidējais rādītājs ir samazinājies līdz 42 punktiem, un vairāk nekā divas trešdaļas valstu joprojām atrodas zem 50 punktu robežas. Tas norāda uz strukturālu stagnāciju un nepietiekamu politisko gribu īstenot reformas.

Analīzē īpaši izcelts, ka vājāki demokrātiskie institūti, ierobežota pilsoniskā sabiedrība un nepietiekama uzraudzība veicina korupcijas risku un mazina pārredzamību. Tajā pašā laikā pat valstis ar augstiem rādītājiem var kalpot kā starptautisko finanšu plūsmu mezgli, kas netieši veicina korupciju citās jurisdikcijās, tostarp caur nelikumīgu līdzekļu pārvietošanu un sarežģītām īpašumtiesību struktūrām.

No NILLTPFN perspektīvas tas nozīmē, ka jurisdikcijas ar relatīvi labiem rādītājiem nevar automātiski uzskatīt par zema riska valstīm — nepieciešama individuāla risku novērtēšana un klientu padziļinātā izpēte (EDD), īpaši attiecībā uz PNP un publiskā sektora līgumiem.

Eiropa: relatīvi augsti rādītāji, bet stagnējošs progress

Eiropas valstis joprojām dominē indeksa augšdaļā, tomēr pēdējos gados reģionā novērojama stagnācija vai pat rezultātu pasliktināšanās. Tas attiecas arī uz vairākām tradicionāli spēcīgām demokrātijām.

Baltijas valstis kopumā saglabā salīdzinoši labu pozīciju, tomēr starp tām joprojām pastāv būtiskas atšķirības. Igaunija saglabā ievērojami augstāku rezultātu, kamēr Latvija un Lietuva atrodas vidējā grupā, un eksperti norāda uz nepilnībām lobēšanas regulējumā, politisko finanšu pārredzamībā un trauksmes cēlēju aizsardzībā.

Šie faktori ir tieši saistīti ar finanšu noziegumu risku, jo nepietiekama politiskā integritāte un caurspīdīguma trūkums bieži veicina korupcijas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas ekosistēmu.

Latvija: situācija 2025. gadā un dinamika salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

Saskaņā ar publiskotajiem datiem Latvija 2025. gada CPI ieguva 60 punktus, kas ir par vienu punktu vairāk nekā 2024. gadā, kad rezultāts bija 59 punkti.

Reitingā Latvija pakāpās no 38. vietas uz 37. vietu, tomēr ilgtermiņā progress ir ierobežots — pēdējo gadu laikā rezultāti būtiski nemainās un kopš 2021. gada saglabājas līdzīgā līmenī.

Salīdzinājumam:

• 2023. gadā Latvija sasniedza 60 punktus;
• 2024.gadā rezultāts samazinājās līdz 59 punktiem
• 2025.gadā atgriešanās pie 60 punktiem nozīmē stagnāciju, nevis strukturālu uzlabojumu.

Eksperti norāda, ka Latvijā pēdējās desmitgades laikā rezultāts svārstās aptuveni 55–60 punktu diapazonā. Tāpat Latvija joprojām nedaudz atpaliek no Eiropas Savienības vidējā rādītāja, kas ir ap 64 punktiem, kas norāda uz strukturāli augstāku korupcijas risku salīdzinājumā ar daļu citu ES dalībvalstu.

Ko šie rezultāti nozīmē NILLTPF un sankciju riska pārvaldības kontekstā

Korupcijas uztveres indekss nav tiešs finanšu noziegumu riska indikators, taču praksē tas tiek izmantots kā būtisks faktors:

1. Klientu riska novērtēšana

Jurisdikcijas ar stagnējošu vai vidēju CPI rezultātu bieži tiek klasificētas kā vidēja riska valstis, kur nepieciešama padziļināta klientu izpēte, īpaši:

• darījumos ar publiskā sektora līgumiem;
• darījumos ar politiski nozīmīgām personām;
• starpnieku un konsultāciju pakalpojumu struktūrās.

2. Publiskā iepirkuma un politiskās ietekmes riski

Transparency International analīze norāda, ka nepietiekama politisko finanšu pārredzamība un lobēšanas regulējums ir būtiski korupcijas riska faktori Baltijas reģionā.

Tas nozīmē, ka darījumi, kas saistīti ar infrastruktūras projektiem, būvniecību, enerģētiku vai pašvaldību pasūtījumiem, prasa īpašu uzmanību no atbilstības funkcijas.

3. Starptautisko finanšu plūsmu risks

Pat valstis ar relatīvi labu CPI rādītāju var kalpot kā tranzīta jurisdikcijas finanšu plūsmām, kas saistītas ar korupcijas līdzekļiem citās valstīs.

Tas īpaši attiecas uz pārrobežu darījumiem, kur riska novērtējumā jāņem vērā ne tikai klienta jurisdikcija, bet arī darījuma ekonomiskais pamatojums un labuma guvēju struktūra.

Perspektīva: vai Latvijai ir potenciāls uzlabot rezultātus

Nacionālajos plānos Latvijai ir izvirzīti ambiciozāki mērķi, tomēr līdz šim tie nav sasniegti, un eksperti norāda uz nepieciešamību pēc sistemātiskām reformām, nevis atsevišķām iniciatīvām.

No institucionālās perspektīvas kritiskie faktori, kas var ietekmēt nākamo gadu rezultātus, ir:

• politisko partiju finansēšanas un lobēšanas regulējums;
• efektīva trauksmes cēlēju aizsardzība;
• publiskā iepirkuma pārredzamība;
• tiesībaizsardzības un uzraudzības institūciju kapacitāte.

Šie paši faktori tieši ietekmē arī finanšu noziegumu risku līmeni un starptautisko investoru uzticību.

Secinājumi

CPI 2025 rezultāti apliecina, ka globālā cīņa pret korupciju stagnē, un arī Eiropā progress ir ierobežots. Latvija saglabā vidēju pozīciju ar nelielu uzlabojumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču ilgtermiņā dinamika ir minimāla.

NILLTPFN likuma subjektiem tas nozīmē, ka korupcijas risks Latvijā un reģionā joprojām ir būtisks faktors klientu un darījumu risku novērtēšanā. Praktiskā līmenī tas prasa konsekventu risku balstītu pieeju, padziļinātu izpēti un pastāvīgu uzraudzību, īpaši attiecībā uz publisko sektoru, PEP un pārrobežu finanšu plūsmām.

Detalizētākā informācija par Latvijas korupcijas uztveres indeksu ir pieejama biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” mājaslapā:  Starptautiskā pretkorupcijas organizācija Transparency International Korupcijas uztveres indekss 2025 Latvijas rezultāta analīze

Avots: Transparency International, Corruption Perceptions Index 2025

Nepieciešams atbalsts klientu padziļinātās izpētes veikšanā un darījumu uzraudzībā? Raksti mums uz [email protected]

aml.plus komanda

Uzņēmēji bieži vien pamatīgi uztraucas, saņemot no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) paziņojumu par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju (Sankciju) likuma prasību izpildes pārbaudi jeb, kā to vēl mēdz saukt, VID AML (Anti Money Laundering) pārbaudi.

Ko var sagaidīt no pārbaudes, kā var tai sagatavoties? Ja uzņēmējs cītīgi ievēro NILLTPFN likuma un Sankciju likuma prasības, tad uztraukumam nemaz nav pamata.

Ja tomēr liekas, ka kaut kas varētu būt palaists garām, tad ieskaties mūsu bloga rakstā un pārbaudi sevi. Ja kāds no punktiem nav izpildīts, tad vēlams to sakārtot pēc iespējas ātrāk.

Tātad pārliecinies, vai esi:

1. iesniedzis ziņojumu VID par savu darbības veidu kā NILLTPFN likuma subjekts;

2. iecēlis darbinieku, tai skaitā no augstākās vadības, kas ir tiesīgs pieņemt lēmumus un ir atbildīgs par NILLTPFN un Sankciju likumu prasību ievērošanu, un par to ziņojis VID;

3. atbilstoši savam darbības veidam esi veicis un dokumentējis NILLTPF un sankciju risku novērtējumus, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai piemītošos NILLTPF un sankciju riskus , t.sk. esi:

   3.1. noteicis kopējo NILLTPF risku,

   3.2. noteicis kopējo sankciju risku;

4. esi izstrādājis NILLTPFN un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu tajā paredzot:

   4.1. kārtību un apjomu, kādā veicama klienta izpēte,

   4.2. kārtību, kādā tiek dokumentēts un pārskatīts ar klientu, tā rezidences valsti, klienta saimniecisko vai personisko darbību, izmantotajiem pakalpojumiem un produktiem un to piegādes kanāliem, kā arī ar veiktajiem darījumiem saistītais NILLTPF un sankciju risks,

   4.3. kārtību, kādā veicama klienta darījumu uzraudzība,

   4.4. aizdomīgu darījumu atklāšanas kārtību,

   4.5. kārtību, kādā tiek atturēts no aizdomīga darījuma veikšanas,

   4.6. kārtību, kādā tiek ziņots Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgiem darījumiem,

   4.7. kārtību, kādā tiek ziņots par sankciju ierobežojumu pārkāpumiem vai to mēģinājumiem, kā arī par sankciju ierobežojumu apiešanu vai to mēģinājumiem, 

   4.8. kārtību, kādā tiek uzglabāta un iznīcināta izpētes gaitā, kā arī klienta veikto darījumu uzraudzības gaitā iegūtā informācija un dokumenti,

   4.9. darbinieku tiesības, pienākumus un atbildību, pildot NILLTPF likuma prasības,

   4.10. kārtību, kādā tiek nodrošināta anonīma iekšējā ziņošana par likuma prasību pārkāpumiem un šādu ziņojumu izvērtēšana, ja, ņemot vērā likuma subjekta darbinieku skaitu, šāda ziņošana ir iespējama,

   4.11. neatkarīga audita funkciju, ja tas ir piemērojams, ņemot vērā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku un likuma subjekta saimnieciskās darbības apmēru un būtību,

   4.12. politiku un procedūru regulāras darbības pārskatīšanas prasības un kārtību atbilstoši izmaiņām normatīvajos aktos vai likuma subjekta darbības procesos, sniegtajos pakalpojumos, pārvaldības struktūrā, klientu bāzē vai darbības reģionos;

Tāpat VID pārbaudīs, vai esi:

5. novērtējis reputāciju personai, kura pretendē uz atbildīgā darbinieka amatu par NILLTPFN likuma prasību ievērošanu

6. veicis regulāru atbildīgā darbinieka un citu darbinieku apmācību NILLTPFN un sankciju jomā;

Gadījumos, kad ir bijis konstatēts aizdomīgs darījums:

7. pārliecinies, ka visi dokumenti, lēmumi, ziņojumi, kas saistīti ar aizdomīga darījuma konstatēšanu, izvērtēšanu, ziņošanu vai atturēšanos, ir kārtībā.

Neaizmirsti, ka VID pārbaudīs ne tikai to, vai Tev ir izveidota iekšējās kontroles sistēma, bet pārliecināsies, ka Tu ievēro IKS noteikto, tāpēc sakārto visus ar klientu identifikāciju, izpēti un uzraudzību saistītus papīrus un pārliecinies, ka esi veicis savu un savu klientu NILLTPF un sankciju risku novērtēšanu.

Ja Tev ir šaubas attiecībā uz Tavas IKS atbilstību šobrīd spēkā esošām NILLTPFN likuma un Sankciju likuma prasībām vai ir nepieciešamība izstrādāt jaunu IKS, droši vari vērsties pie mūsu ekspertiem, rakstot uz [email protected] vai zvanot pa tālruni 6000 7770.

aml.plus komanda

2026.gada 29.janvāris ir nozīmīgs datums NILLTPFN profesionāļiem Eiropas Savienībā — spēkā stājas atjauninātais ES augsta riska trešo valstu saraksts, kas tieši ietekmē klientu risku novērtēšanu, darījumu uzraudzību un padziļinātas izpētes (EDD) apjomu. Šī nav tikai “saraksta korekcija” — tā ir regulatora skaidra ziņa par to, kā ES vērtē starptautiskos finanšu noziegumu riskus un kādus pienākumus sagaida no atbildīgajiem subjektiem.

Kas mainās un kāpēc?

Eiropas Komisija 2025. gada 3. un 4. decembrī pieņēma divas jaunas deleģētās regulas — (ES) 2026/46 un 2026/83, ar kurām tiek grozīts trešo valstu saraksts, kurām konstatēti stratēģiski trūkumi AML/CTF sistēmās. Šīs izmaiņas kļūst piemērojamas no 29.01.2026.

Svarīgs aspekts: jaunajā redakcijā kopējais augsta riska valstu skaits samazinās no 41 līdz 35, kas norāda uz dinamisku un uz pierādījumiem balstītu pieeju, pieskaņojoties starptautiskajiem novērtējumiem.

No 29. janvāra ES sarakstā tiek pievienotas šādas jurisdikcijas:

• Bolīvija
• Britu Virdžīnu salas (BVI)
• Krievijas Federācija

No praktiskā skatpunkta tas nozīmē vienu: jebkādi darījumi, klientu attiecības vai struktūras elementi, kas saistīti ar šīm valstīm, automātiski prasa padziļinātu uzraudzību, tostarp EDD pasākumus, papildu dokumentāciju, līdzekļu izcelsmes skaidrojumu un biežāku monitoringu.

Īpaši būtiski — Krievijas iekļaušana ES augsta riska sarakstā šajā brīdī nostiprina tendenci, ka riska vadība tiek balstīta ne tikai sankciju režīmos, bet arī NILLTPFN ievainojamībā (t.sk. korupcijas, kontroles vājuma, ēnu ekonomikas un starpnieku izmantošanas riski).

Valstis, kas no saraksta tiek izņemtas:

Burkinafaso

• Burkina Faso
• Mali
• Mozambika
• Nigērija
• Dienvidāfrika
• Tanzānija

Šādas izmaiņas bieži sakrīt ar FATF pelēkā saraksta pārskatīšanu un progresu stratēģisko trūkumu novēršanā, tomēr atbildīgajiem subjektiem tas nenozīmē automātisku riska izslēgšanu. No NILLTPFN perspektīvas izslēgšana no saraksta nozīmē, ka attiecīgais regulatīvais spiediens mazinās, taču klienta riska novērtējums joprojām jābalsta uz faktiskajiem riska faktoriem (biznesa modelis, transakciju profils, PLG struktūra utt.).

Ko tas nozīmē uzņēmumiem Latvijā un ES?

ES augsta riska trešo valstu saraksts praksē ir tiešs “trigeris” šādiem pienākumiem:

1.Padziļinātas izpētes piemērošanas obligātums darījumiem un attiecībām ar sarakstā iekļautām valstīm;

2.Pastiprināta darījumu uzraudzība (īpaši starptautiskie maksājumi, korespondentbanku ķēdes, ārvalstu starpnieki);

3.Papildu dokumentācijas prasības (līdzekļu un labklājības izcelsme, darījuma ekonomiskais pamatojums);

4.Riska modeļa korekcijas (valsts riska koeficienti, scenāriji, automatizētie brīdinājumi);

5.KYC/KYB datu kvalitātes pārskatīšana, tostarp PLG pārbaudes un sankciju skrīnings.

Galvenais secinājums

Šīs izmaiņas vēlreiz apstiprina: NILLTPFN vide Eiropā kļūst arvien precīzāka, dinamiskāka un uz izpildi orientēta. 2026. gadā valsts risks vairs nav “formalitāte” — tas ir praktisks instruments, kas ietekmē gan klientu apkalpošanas modeli, gan reputācijas aizsardzību, gan regulatoru sagaidīto iekšējo kontroļu briedumu.

Ja jūsu organizācija vēl nav veikusi atjauninājumu integrāciju KYC/monitoringa procesos, 29.01.2026 ir datums, kuru ignorēt nedrīkst.

Nepieciešama konsultācija? Raksti mums uz [email protected]

aml.plus komanda

Nesenais gadījums Latvijā sniedz būtisku signālu atbilstības, NILLTPFN, sankciju un reputācijas riska vadības profesionāļiem: ES sankcijas pret Krieviju arvien vairāk aptver pakalpojumus, profesionālās zināšanas un vadības funkcijas, ne tikai preču apriti.

8.decembrī Valsts drošības dienests (VDD) paziņoja, ka ir lūdzis Prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret Latvijas pilsoni par aizliegto konsultāciju sniegšanu Krievijas uzņēmumiem.

Saskaņā ar VDD, persona bija noslēgusi vairākus darba līgumus ar Krievijā reģistrētiem uzņēmumiem un pildīja ģenerāldirektora / direktora pienākumus, sniedzot padomus uzņēmējdarbības, korporatīvās vadības un nodokļu jautājumos — jomās, kuras ES sankcijas (Regula 833/2014) skaidri aizliedz.

Galvenie secinājumi atbilstības jomai

1. ES sankcijas ierobežo pakalpojumus — ne tikai preces.

Regula 833/2014 aizliedz ES personām sniegt vadības konsultācijas, biznesa konsultācijas, IT konsultācijas, revīzijas, grāmatvedības, nodokļu konsultācijas un virkni citu līdzīgu pakalpojumu Krievijas uzņēmumiem.

2. Darba attiecības nerada izņēmumus.

Arī darbinieki, konsultanti un uzņēmuma vadītāji nedrīkst sniegt sankciju ierobežotos pakalpojumus Krievijas uzņēmumiem.

3. Individuālā kriminālatbildība ir reāla.

Šis process Latvijā ir sākts pēc Krimināllikuma normām par ES sankciju pārkāpšanu — skaidrs signāls, ka atbildība var tikt vērsta pret fiziskām personām, ne tikai uzņēmumiem.

4. ES dalībvalstis kļūst arvien aktīvākas.

Tiesībsargājošās iestādes, tostarp VDD, arvien biežāk izmeklē pakalpojumu sektora pārkāpumus, ne tikai eksporta kontroles pārkāpumus.

5. Vadības un pārvaldības funkcijas ir īpaši augsta riska joma.

Direktora, valdes locekļa vai stratēģiskā konsultanta loma Krievijas uzņēmumā gandrīz vienmēr būs pakļauta sankciju aizliegumiem.

Plašāka tendence: sankciju fokuss pāriet uz profesionālajām zināšanām

Šis gadījums apliecina, ka sankciju risks attiecas ne tikai uz tirdzniecību, bet arī uz konsultācijām, profesionālajiem pakalpojumiem, attālinātām darba attiecībām un korporatīvo pārvaldību.

Starp uzņēmumiem tas nozīmē nepieciešamību pēc:

• efektīvas sankciju pārbaudes pakalpojumu līgumiem, komandējumiem un nodarbinātībai;
• skaidriem iekšējiem noteikumiem par aizliegto sadarbību ar Krievijas klientiem un saistītajiem uzņēmumiem;
• darbinieku blakusdarbību uzraudzības, lai novērstu nejaušu sankciju pārkāpumu un ar to saistītos riskus.

Ir skaidrs, ka ES sankciju politika ietekmē ne tikai preču apriti, bet arvien vairāk arī profesionālo zināšanu un ekspertīzes apriti.

Avots: https://vdd.gov.lv/aktualitates/jaunumi/vdd-rosina-kriminalvajasanu-pret-latvijas-pilsoni-par-darbu-vairaku-krievijas-uznemumu-laba

Ievēro sankcijas ar aml.plus komandu

Mūsdienu starptautiskajā uzņēmējdarbībā sankciju ievērošana un efektīva atbilstības vadības sistēma (compliance management system) ir būtiska prasība. Uzņēmumiem, kas darbojas globālos tirgos, regulāri jāveic riska novērtējums, jāizmanto sankciju pārbaudes (sanctions screening) un jāstiprina iekšējās kontroles sistēma, lai mazinātu juridiskos un reputācijas riskus.

1. Darījumi ar paaugstināta sankciju riska valstīm

Ja uzņēmums sadarbojas ar valstīm, kas neievēro ES sankcijas vai pakalpojumu ierobežojumus (piemēram, Apvienotiem Arābu Emirātiem, Turciju, Ķīnu), obligāti jāveic sankciju pārbaudes (sanctions checks). Finanšu izlūkošanas dienesta vadlīnijas nosaka, ka gadījumos, kad darījums ietver sankcijām pakļautas preces vai pakalpojumus, nepieciešama padziļināta atbilstības un risku vadība.

2. Augsta prioritātes preces vai dubultas lietojamības tehnoloģijas

Ja darījums attiecas uz augstas prioritātes precēm vai tehnoloģijām, kas potenciāli var tikt izmantotas militāriem mērķiem, jāveic dokumentēts riska novērtējums. Šajā gadījumā būtiska ir arī naudas atmazgāšanas novēršanas normatīvu ievērošana un atbilstošas iekšējās kontroles sistēmas ieviešana.

3. Pakalpojumu vai programmatūras piegāde

Ja pakalpojumi (piemēram, loģistika, IT, programmatūra) var būt tieši vai netieši sankcijām pakļauti, tie nedrīkst nonākt galamērķī Krievijā vai Baltkrievijā. Šādā gadījumā nepieciešams veikt darījuma partneru padziļinātu pārbaudi, izmantojot atbilstības programmatūras risinājumus un atkārtotas kontroles mehānismus.

4. Negatīva reputācija vai mediju pieminējumi

Ja darījuma partneris vai tā īpašnieki tiek pieminēti negatīvos mediju avotos, tas norāda uz reputācijas risku. Šādā gadījumā uzņēmumam jāpiemēro reputācijas vadības pasākumi (reputation management), jāveic negatīvās informācijas pārbaude (adverse media screening), un jāanalizē publiski pieejamā informācija (mediju analīze – media analysis).

5. Darbība augsta riska nozarēs

Uzņēmumi, kas darbojas enerģētikā, ieroču ražošanā vai finanšu starpniecībā, tiek uzskatītas paaugstināta riska jomām. Šādos gadījumos uzņēmumiem ieteicams piesaistīt ārējos atbilstības pakalpojumus (compliance services) un atbilstības speciālistu (compliance experts) atbalsts.

6. Lielas vērtības vai sarežģītas transakcijas

Darījumi, kas pārsniedz noteiktu vērtību vai ir strukturēti ar vairākiem starpniekiem un “čaulas” kompānijām, rada papildu risku. Šādos gadījumos būtiski stiprināt iekšējās kontroles procesus un iesaistīt profesionālus atbilstības ekspertus (compliance professionals).

Kā veikt padziļināto pārbaudi?

Efektīva padziļinātās pārbaudes sistēma palīdz uzņēmumam samazināt sankciju, reputācijas un finanšu riskus. Lai nodrošinātu caurspīdīgumu un atbilstību normatīvajām prasībām, būtiski izveidot atbilstības pārvaldības sistēmu (compliance management system) un dokumentēt visus pārbaudes posmus.

1. Riska novērtējums

• Identificēt iesaistītos darījuma partnerus, gala lietotāju, transporta maršrutu, preces tipu un gala lietotāja apliecinājumus.

• Izstrādāt iekšējās kontroles mehānismus (internal control mechanisms), kas nosaka, kā tiks novērtēti sankciju un reputācijas riski.

2. Datu un dokumentu vākšana

• Iegūt reģistrācijas dokumentus, muitas deklarācijas, maršruta dokumentus, eksporta deklarācijas un gala lietotāja apliecinājumus.

• Pārbaudes procesā izmantot inteliģentus programmatūras risinājumus (intelligent software solutions), kas automatizē datu salīdzināšanu un sankciju pārbaudes.

3. Publiskās informācijas salīdzināšana

• Pārbaudīt preces klasifikāciju un atbilstību sankciju regulām (piemēram, ES Regula 833/2014, 765/2006 u.c.).

• Veikt sankciju pārbaudi (sanctions screening) izmantojot oficiālos sarakstus (ES, ANO, OFAC).

• Pārskatīt publiskos avotus un mediju saturu, izmantojot mediju analīzes (media analysis) pieeju, lai identificētu iespējamos reputācijas riskus.

4. Gala lietotāja pārbaude

• Pieprasīt gala lietotāja apliecinājumus, pārbaudīt to autentiskumu un salīdzināt ar publiski pieejamiem avotiem.

• Izmantot reputācijas vadības un negatīvo mediju analīzes rīkus (reputation management and adverse media analysis), lai noteiktu iespējamās saistības ar sankcijām.

5. Atkārtotas pārbaudes

• Ilgtermiņa sadarbības gadījumā, padziļinātas pārbaudes jāatkārto regulāri, lai pārliecinātos, ka riska līmenis nav mainījies.

• Ieviest pastāvīgus uzraudzības mehānismus (ongoing monitoring), kas ļauj savlaicīgi konstatēt izmaiņas partneru struktūrā vai jurisdikcijās.

6. Iekšējās kontroles sistēmas izveide

• Norīkot atbildīgo personu par sankciju risku pārvaldību un noteikt “sarkanās līnijas”, kas definē nepieļaujamās situācijas.

• Pielāgot iekšējo kontroles sistēmu (IKS) uzņēmuma lielumam, darījumu apjomam un pieejamiem resursiem.

• Nodrošināt procedūru dokumentēšanu un atbilstības specialistu iesaisti.

7. Sadarbība ar finanšu iestādēm

• Kredītiestādēm jāpārliecinās par IKS efektivitāti un dokumentu savlaicīgu iesniegšanu.

• Efektīva sadarbība ar atbilstības speciālistiem (compliance experts) palīdz uzlabot risku pārvaldību un uzņēmuma reputāciju.

2025. gada 23. oktobrī Eiropas Savienība publicēja 19. sankciju paketi Oficiālajā Vēstnesī (Official Journal of the European Union).

Tā ietver vairākus tiesību aktus:

• Padomes Lēmumu (ĀPZP) 2025/2032 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām;

• Padomes Regulu (ES) 2025/2033, kas groza Regulu (ES) Nr. 833/2014;

• kā arī atjauninātus lēmumus un regulas, kas attiecas uz Baltkrieviju.

Jauns kritērijs sankcijām — “k”

19. sankciju paketes ietvaros ieviests papildu kritērijs “k” personu un uzņēmumu iekļaušanai bloķējošo sankciju sarakstos.

Tas attiecas uz atbalstu vai darbībām, kas veicina deportāciju, piespiedu pārvietošanu vai piespiedu asimilāciju, tostarp informācijas un psiholoģisko ietekmi vai militarizētu Ukrainas nepilngadīgo izglītošanu.

Sektorālās sankcijas un papildu ierobežojumi

1. Definīciju paplašināšana. Regulas 833 grozījumos ieviesti jauni termini: “crypto-assets”, “payment services” un “services directly related to tourism activities”.
2. Eksporta kontrole. IV pielikumā iekļauti vēl 45 jauni juridiskie subjekti.
3. Eksporta aizliegumi. XXIII pielikums (3k pants) papildināts ar aizliegumiem eksportēt uz Krieviju tādas preces kā rozes, rododendri, azālijas, rotaļlietas ar motoru, trīsriteņi, skrejriteņi, lelles, leļļu ratiņi un galda mīklas.
4. SDG aizliegums. No 2026. gada 25. aprīļa aizliegts slēgt jaunus līgumus par Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes iegādi; no 2027. gada 1. janvāra spēkā stājas pilnīgs importa un piegāžu aizliegums.
5. Jūras pārvadājumi. XLII pielikumā iekļauti 117 “ēnu flotes” kuģi, un noteikts pārapdrošināšanas aizliegums šiem kuģiem.
6. Speciālās ekonomiskās zonas. Jauns 5ah pants aizliedz jebkādas attiecības ar šādu zonu rezidentiem – piemēram, Skolkovo, Alabuga un Technopolis Moscow.
7. Finanšu ierobežojumi. ES uzņēmumiem un to meitasuzņēmumiem aizliegts sadarboties ar Krievijas maksājumu sistēmām “Mir” un “SBP”.
8. Diplomātiskās kustības kontrole. Diplomātiskajam un konsulārajam personālam noteikts pienākums paziņot par pārvietošanos Šengenas zonā vismaz 24 stundas iepriekš.

Aizliegums tūrisma nozarē

Padome grozījusi Regulas 833 5n pantu, ieviešot aizliegumu sniegt Krievijā pakalpojumus, kas tieši saistīti ar tūrisma darbībām.

Šādi pakalpojumi ietver:

• tūrisma aģentūru un operatoru pakalpojumus, tostarp pasažieru pārvadājumus;

• tūrisma informācijas, konsultāciju un ceļojumu plānošanas pakalpojumus;

• ekskursiju, izmitināšanas, biļešu un bagāžas pārvadājumu organizēšanu;

• tūrisma gidu pakalpojumus;

• reklāmas pakalpojumus, kas saistīti ar tūrisma darbībām.

Regulas preambulā norādīts, ka aizlieguma mērķis ir samazināt Krievijas ienākumus no šīs nozares un atturēt no nesvarīgiem ceļojumiem un atpūtas aktivitātēm, īpaši situācijā, kad ES pilsoņi Krievijā pakļauti paaugstinātam patvaļīgu aizturēšanu un arestu riskam.

Sīkāka informācija par visiem 19. sankciju paketes pasākumiem pieejama Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Avots: https://eur-lex.europa.eu/oj/daily-view/L-series/default.html?&ojDate=23102025

aml.plus tagad piedāvā lielisku iespēju veidot individuālas klientu izpētes anketas. Lietotāji var izvēlēties anketās iekļaut tieši tos jautājumus un laukus, kas ir nepieciešami, pielāgot vai izslēgt veselas sadaļas, kā arī noteikt savus riska svarus atbilstoši uzņēmuma darbības specifikai un Iekšējās kontroles sistēmas (IKS) prasībām.

Šī funkcionalitāte ir būtiska uz risku balstītas pieejas (risk-based approach) īstenošanai. Katra uzņēmuma riska profils ir atšķirīgs, un vienots, standartizēts risinājums ne vienmēr nodrošina precizitāti un efektivitāti. Pielāgojot anketas, iespējams koncentrēties uz tieši tiem riska faktoriem, kas ir būtiski konkrētajam uzņēmumam un tā darbības specifikai. Tā tiek panākts labāks līdzsvars starp atbilstības prasībām un praktisku lietojamību ikdienas darbā.

Pieredze un katra klienta biznesa īpatnības ir nozīmīgi faktori AML (latv. NILLTPFN) un KYC ( Zini savu klientu) procesā. Pateicoties jaunajai iespējai, šīs nianses var tikt ērti atspoguļotas mūsdienīgā un lietotājiem draudzīgā formātā. Tas nozīmē, ka gan atbilstības speciālisti, gan uzņēmuma vadība, gan ārējie auditoru vai regulatoru pārstāvji var strādāt ar sistēmu daudz saprotamāk un efektīvāk.

Pakalpojuma cena

Individuālās anketas izstrāde maksā 300 EUR ar PVN.

Izvēloties aml.plus gada abonementu Enhanced (360 EUR gadā ar PVN) šī funkcionalitāte ir bez maksas.

Ja uzņēmumam nav izstrādāta Iekšējās kontroles sistēma, aml.plus piedāvā tās izstrādi par 970 EUR ar PVN un šajā cenā ir iekļauts arī Enhanced gada abonements un individuāli izstrādātās anketas.

aml.plus palīdz uzņēmumiem ne tikai izpildīt normatīvo aktu prasības, bet arī efektīvi organizēt darbu, ņemot vērā riskus, pieredzi un specifiskās biznesa vajadzības.

aml.plus vienmēr jūsu pusē!

Jautājumu gadījumā lūdzu sazināties ar mums rakstot uz [email protected]

aml.plus komanda

2025.gada jūnijā Finanšu darījumu darba grupa (FATF) publicēja ziņojumu ar nosaukumu “Sarežģītas proliferācijas finansēšanas un sankciju apiešanas shēmas”. Šajā dokumentā aplūkoti sarežģītie mehānismi, kurus izmanto personas vai struktūras, kas saistītas ar masu iznīcināšanas ieroču programmām, lai apietu starptautiskās sankcijas.

FATF analīze balstās uz dalībvalstu iesniegtajiem apiešanas gadījumu aprakstiem un apraksta kopīgās pazīmes, vājās vietas un brīdinājuma signālus.

Galvenie secinājumi:

• Fiktīvie un čaulas uzņēmumi: Izmanto sarežģītas īpašumtiesību struktūras vairākās jurisdikcijās, lai slēptu patiesos labuma guvējus.
• Tirdzniecībā balstīta naudas atmazgāšana (Trade Based Money Laundering): Viltoti rēķini un sarežģīti piegādes maršruti tiek izmantoti, lai slepeni pārvietotu preces un līdzekļus.
• Kriptoaktīvi: digitālā valūta tiek izmantota anonimitātei, īpaši valstīs ar vāju uzraudzību.
• Trešo valstu izmantošana: sankcijām pakļautas valstis izmanto jurisdikcijas, kas nav atbilstoši regulētas vai neievēro prasības, kā starpniekus.
• Profesionālie starpnieki: juristi, grāmatveži un konsultanti dažkārt neapzināti vai apzināti tiek iesaistīti tādu struktūru izveidē un uzturēšanā, kas nepieciešamas sankciju apiešanai.

Ieteikumi

FATF aicina valstis:

• Uzlabot patieso labuma guvēju caurskatāmību.
• Stiprināt kontroles tirdzniecības finansēšanas jomā.
• Nodrošināt stingru kriptoaktīvu sektora regulēšanu.

Finanšu iestādēm jāpiemēro riska balstīta pieeja un jābūt modrām pret brīdinājuma signāliem.

Avots (angļu valodā): https://www.fatf-gafi.org/content/dam/fatf-gafi/reports/Complex-PF-Sanctions-Evasions-Schemes.pdf.coredownload.inline.pdf

aml.plus komanda