2026.gada februārī organizācija Transparency International publicēja jaunāko Korupcijas uztveres indeksu (Corruption Perceptions Index – CPI), kas ir viens no visplašāk izmantotajiem starptautiskajiem rādītājiem publiskā sektora korupcijas risku novērtēšanai. Indekss aptver vairāk nekā 180 valstis un teritorijas, piešķirot punktus skalā no 0 līdz 100, kur augstāks rezultāts nozīmē zemāku uztverto korupcijas līmeni.
Uzņēmēji bieži vien pamatīgi uztraucas, saņemot no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) paziņojumu par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju (Sankciju) likuma prasību izpildes pārbaudi jeb, kā to vēl mēdz saukt, VID AML (Anti Money Laundering) pārbaudi.
2026.gada 29.janvāris ir nozīmīgs datums NILLTPFN profesionāļiem Eiropas Savienībā — spēkā stājas atjauninātais ES augsta riska trešo valstu saraksts, kas tieši ietekmē klientu risku novērtēšanu, darījumu uzraudzību un padziļinātas izpētes (EDD) apjomu. Šī nav tikai “saraksta korekcija” — tā ir regulatora skaidra ziņa par to, kā ES vērtē starptautiskos finanšu noziegumu riskus un kādus pienākumus sagaida no atbildīgajiem subjektiem.
Nesenais gadījums Latvijā sniedz būtisku signālu atbilstības, NILLTPFN, sankciju un reputācijas riska vadības profesionāļiem: ES sankcijas pret Krieviju arvien vairāk aptver pakalpojumus, profesionālās zināšanas un vadības funkcijas, ne tikai preču apriti.
Mūsdienu starptautiskajā uzņēmējdarbībā sankciju ievērošana un efektīva atbilstības vadības sistēma (compliance management system) ir būtiska prasība. Uzņēmumiem, kas darbojas globālos tirgos, regulāri jāveic riska novērtējums, jāizmanto sankciju pārbaudes (sanctions screening) un jāstiprina iekšējās kontroles sistēma, lai mazinātu juridiskos un reputācijas riskus.
aml.plus now offers a great opportunity to create individual KYC questionnaires. Users can choose to include only the questions and fields that are necessary in the questionnaires, customize or exclude entire sections, and set their own risk weights according to the specifics of their business and the requirements of their Internal Control System (ICS). This […]
2025.gada jūnijā Finanšu darījumu darba grupa (FATF) publicēja ziņojumu ar nosaukumu “Sarežģītas proliferācijas finansēšanas un sankciju apiešanas shēmas”. Šajā dokumentā aplūkoti sarežģītie mehānismi, kurus izmanto personas vai struktūras, kas saistītas ar masu iznīcināšanas ieroču programmām, lai apietu starptautiskās sankcijas.
2025.gada 19. jūlijā ES publicēja savu 18. sankciju paketi pret Krieviju, ieviešot līdz šim stingrākos pasākumus, kas skar naftas tirdzniecību, banku sektoru, trešo valstu partnerus un Baltkrievijas atbalstu.
Pēdējā laikā sankciju režīmi kļūst arvien sarežģītāki un mainīgāki, radot nopietnus riskus uzņēmējiem, kuri darbojas starptautiskā vidē. Lai palīdzētu uzņēmumiem labāk pārvaldīt šos riskus, Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir publicējis vadlīnijas “Sankciju risku pārvaldīšana darījumos ar paaugstināta riska valstīm”.
Tā kā starptautiskās sankcijas kļūst par būtisku instrumentu globālajos centienos nodrošināt tiesiskumu un ierobežot nelikumīgu finanšu apriti, jo īpaši uzņēmumi, kas darbojas pārrobežu ietvaros, arvien biežāk saskaras ar atbilstības riskiem. Nesen publicētajā KLEPTOTRACE ziņojumā, kas tapis ar Eiropas Komisijas atbalstu, tiek sniegta informācija par to, kā sankcijas tiek apietas un kādus pasākumus uzņēmēji var veikt, lai izvairītos no netīšas šo pārkāpumu veicināšanas.
Eiropas Komisija ir izveidojusi ES Sankciju palīgu - bezmaksas pakalpojumu, kas paredzēts, lai palīdzētu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) ievērot vairāk nekā 40 ES sankciju režīmus visā pasaulē. Palīgs piedāvā personalizētu atbalstu, tostarp informāciju par sankcijām, valsts specifiskas vadlīnijas un apmācību pasākumus, kuru mērķis ir samazināt atbilstības riskus un ar to saistītās izmaksas MVU.
Krievijas turpinātās agresijas pret Ukrainu kontekstā Eiropas Savienība (ES) ir ieviesusi savu 16. sankciju paketi — izšķirošu soli, lai pastiprinātu ekonomisko spiedienu uz Krieviju un ierobežotu tās spējas finansēt karu. Šī jaunākā pakete, kas pieņemta 2025. gada sākumā, ietver virkni spēcīgu pasākumu, kuru mērķis ir aizvērt nepilnības un pastiprināt iepriekšējās sankcijas.
ES ir pieņēmusi 15. sankciju paketi, kas vērsta pret Krieviju, kura turpina agresiju pret Ukrainu. Šis jaunais pasākumu kopums pastiprina izpildi, novērš apiešanu un paplašina ierobežojumus personām, organizācijām un nozarēm, kas atbalsta Krievijas kara iekārtu. Īpaši jāatzīmē, ka ES ir noteikusi savas pirmās "pilnvērtīgās" sankcijas konkrētiem Ķīnas dalībniekiem, kas palīdz Krievijai militārajos centienos.
2024. gada 8. oktobrī Eiropas Savienības Padome pieņēma jaunu sankciju programmu pret Krieviju, reaģējot uz tās "destabilizējošajām" darbībām ārpus savas teritorijas. Oficiālajā ES žurnālā tika publicēts Eiropas Savienības Padomes Regula Nr. 2024/2642 un Lēmums Nr. 2024/2643, kas nosaka ierobežojumus saistībā ar jauno sankciju mehānismu. Pamatojums sankciju noteikšanai ir izklāstīts Regulas 2. pantā.
2024. gada 24. septembrī G7 valstis izdevušas jaunas kopīgas vadlīnijas rūpniecības nozarei. Šis dokuments ir būtisks, lai palīdzētu uzņēmumiem identificēt riskus, kas saistīti ar eksporta ierobežojumu apiešanu, kas vērsti pret Krievijas aizsardzības rūpniecības kompleksu.
OFAC (Office of Foreign Assets Control) licence ir jāsaņem personām un organizācijām, kas plāno veikt darījumus ar personām vai organizācijām, uz kurām attiecas ASV sankcijas. Tas attiecas gan uz ASV, gan ārvalstu uzņēmumiem un personām, ja to darbība ietilpst ASV jurisdikcijā.
1. jūlijā ASV Tirdzniecības departamenta Rūpniecības un drošības birojs (the Bureau of Industry and Security’s (BIS)) publicēja jaunu apkopojumu par eksporta kontroles krimināltiesiskajiem un administratīvajiem izpildes pasākumiem. Šis dokuments ir svarīgs resurss visiem eksporta kopienas locekļiem.
Atbilstības nodrošināšanas speciālistiem ir svarīgi sekot līdzi jaunākajām regulatīvajām publikācijām, jo īpaši saistībā ar cīņu pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un finanšu noziegumiem. Piemēram, pagājušajā nedēļā Eiropas Savienība publicēja vērtīgu dokumentu, kurā sniegts dalībvalstu un ES iestāžu valsts amatpersonu (politiski nozīmīgas personas jeb PNP) saraksts.
2024.gada 29.jūnijā ES Padome ir noteikusi papildu sankcijas pret Baltkrieviju.
Galvenie punkti:
1. Aizliegums piegādāt divējāda lietojuma preces un tehnoloģijas, luksusa preces un jūras navigācijas tehnoloģijas.
2. Aizliegts zelta, dimantu, hēlija, ogļu un jēlnaftas imports no Baltkrievijas.
3. Aizliegums sniegt revīzijas, konsultāciju, arhitektūras, inženiertehniskos, mārketinga, reklāmas pakalpojumus.
Atteikšanās no sadarbības ar klientu var notikt dažādos klienta dzīves cikla posmos. Uzņēmums var izvēlēties neuzsākt sadarbību ar jaunu klientu, jo pēc klienta pārbaudes un NILL un sankciju riska novērtēšanas jūs atklājat, ka klients ir ārpus jūsu kompānijas “riska apetītes”. Vai arī pārbaudot klientu, iespējams, ir konstatēti pietiekami daudz NILL un TPF “sarkano karogu” (red flags) jeb riska indikatoru, kas saistīti ar aizdomām par finanšu noziegumiem vai sankciju apiešanu vai pārkāpšanu.
Lai pastiprinātu sankcijas pret Krieviju un novērstu eksporta aizliegumu apiešanu, no 2024.gada 20.marta ir stājusies spēkā prasība, kas ir daļa no divpadsmitās sankciju paketes, kas tika pieņemta 2023. gada 18. decembrī, proti, Padomes Regulas (ES) Nr. 258/2012 I pielikuma 12.g pants nosaka un uzliek par pienākumu ES eksportētājiem līgumos aizliegt noteiktu preču reeksportu uz Krieviju vai izmantošanai Krievijā, eksportējot, pārdodot, piegādājot vai nododot šīs preces un tehnoloģijas trešajām valstīm ...
Kāda būs sankciju politika pret Krieviju 2024. gadā? Par to var spriest pēc galvenajiem lēmumiem par sankcijām, kuras jau ir iestrādātas pašreizējā sankciju politikā.
Tiek gaidītas ekonomisko un tirdzniecības sankciju paplašināšanās, Krievijas aktīvu konfiskācijas mehānismu pilnveidošana, kā arī sistemātiskāki mēģinājumi piespiest trešo valstu uzņēmumus atteikties no sadarbības ar Krieviju, jo īpaši rūpniecisko piegāžu un tehnoloģiskās sadarbības jomā. Šīs trīs jomas veido 2024. gada sankciju pret Krieviju pamata scenārijus.
Klientu izpēte jeb KYC (Know Your Customer, tulkojums no angļu valodas – Pazīsti savu klientu) ir svarīgs process dažādu nozaru uzņēmumiem, tostarp ārpakalpojumu grāmatvedības, nekustamo īpašumu un juridisko pakalpojumu nozarē. Tas palīdz uzņēmumiem pārbaudīt klientu identitāti un novērtēt iespējamos riskus. Tomēr ir bieži sastopamas kļūdas, kas var kavēt klientu izpētes procesa efektivitāti. Šajā bloga ierakstā aplūkosim piecas tipiskas kļūdas, no kurām jāizvairās, veicot klientu izpēti.
Fizisku vai juridisku personu iekļaušanu vai atkārtotu iekļaušanu ES sankciju mērķpasākumos var apstrīdēt Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 263. pantu.
Meklē atbildi uz jautājumu, kā patstāvīgi izveidot iekšējo kontroles sistēmu NILLTPFN likuma izpildei (IKS)? Lasi atbildi mūsu jaunajā bloga ierakstā. Bet pirms atbildēt uz jautājumu “kā?”, mēģināsim sākumā atbildēt uz jautājumiem, kāpēc vispār vajag izveidot IKS un kas ir IKS?
Kontrole ir kritiska un sarežģīta pārvaldības funkcija, kas spēj novērst konfliktus ar ārējo un iekšējo vidi. Visas iespējamās izmaiņas (iekšējās vai ārējās) ir jāidentificē iepriekš, un jāveic pasākumi, lai mazinātu to ietekmi uz uzņēmējdarbību.
Nu jau ikviens Latvijā reģistrēts uzņēmējs, kurš veic saimniecisko darbību vai sniedz profesionālus pakalpojumus, kurus regulē NILLTPFN likums, ir informēts par noteiktu un obligātu darbību kopumu, kas ir jāievēro pirms pakalpojuma nodrošināšanas vai darījumu attiecību laikā.
English 
Latvian 
Russian 
Greek